Vai aizdevumu pieejamība Latvijā ir uzlabojusies ?

Pirms 26 gadiem Latvijas valsts atguva neatkarību un straujiem soļiem devās aizdevumi - pieejamībaRietumu virzienā. Sākotnējo eiforiju nomainīja apziņa, ka tagad finansiālās situācijas uzlabošana ir katra paša personīgā atbildība.

Starptautiskie kredīti, kas tika piešķirti tautsaimniecības attīstībai tika izsaimniekoti, bet pieejam aizdevumiem bija tikai šauram cilvēku lokam. Sodi bija simboliski un varam uzskatīt, ka tas bija bonuss jaunajai elitei par ko kļuva veciem partiju darboņi un tiem pietuvinātas personas.  Vēlāk tika nodobinātās privātās komercbankas, kas beidzās ar Bankas Baltija krahu un noguldījumus tur zaudēja vairāki simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Tajā pat laikā bankas Latvijā bija ieradušās uz palikšanu un ir šeit joprojām. Vēlāk parādījās arī banku maksājumu kartes, norēķni internetā, bet sākotnēji bija tikai skaidra nauda.

Tuvojoties brīdim, kad Latvijas iestāsies ES sākās nekustamo īpašumu tirdzniecības bums un cenas uzskrēja debesīs. Valsts to pieļāva un rezultātā mājokļu cenas pieauga 2 – 10 reizes. Parastie iedzīvotāji to nevarēja atļauties, bet tie, kas atļāvās ielīda parādos uz 20 – 40 gadiem. Sākoties globālām ekonomikas problēmām, bankas naudu vairs neaizdeva, daudzi uzņēmumi bankrotēja, bet iedzīvotāji devās emigrācijā uz ārzemēm, lai nomaksātu parādus. Prātīgākie gan palika Latvijā un pieteica maksātspēju vai nemaksāja vispār un vienojās ar kreditoriem par izdevīgākiem noteikumiem. No otras puses, arī āzemēs dzīve nav slikta, ja uzturieni pārvācas arī visi draugi un radi, bet valsts gan paliek tukšāka.

Šobrīd situācija ir mainījuies un dažādu aizdevumu pieejamība Latvijā ir pielīdzīnāma Rietumeiropas valstu līmenim. Saņemt kredītkarti ir salīdzinoši viegli savā bankā vai citā kredītiestādē, ja vien ir regulāri ienākumi. Populārākie  interneta kredīti tiek piešķirti cilvēkiem pēc ienākumu izvērtēšanas un kredītvēstures pārbaudes aptuveni stundas laikā. Patēriņa aizdevumi internetā ir pieejami gan bankās, gan no nebanku aizdevējiem, taču pēdējos procentu likmes parasti ir augstāki. Arī automašīnu ir iespējams iegādāties uz nomaksu vai līzingā. Iespējas ir daudz un dažādas, taču, lai tās izmantotu ir jābūt oficiāliem ienākumiem. Cilvēki, kas strādā pelēkajā sektorā, t.i. nemaksājot nodokļus, saskaras ar problēmām, jo aizdevēji nevar pārbaudīt viņu ienākumus. Daļa iemaksā ienākumus bankomātos, bet nemaz nenojauš, ka dati par iemaksām tiek nosūtīti valsts ieņēmumu dienestam. Rezultātā var gadīties iebraukt nopietnās nepatikšanās.

Ņemot vērā, ka Latvija ir multinacionāla valsts, kur krievi ir gandrīz 3/4 no visiem valsts iedzīvotājiem, tas atspoguļojas arī kreditēšanas tirgū. Šobrīd dažādi aizdevumi internetā tiek piešķirti cilvēkiem, neskatoties uz viņa etnisko piederību, pie nosacījuma, ka ir Latvijas pilsonība vai pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Krievijas pilsoņi nevar atbraukt uz Latviju un aizņemties internetā vai bankā, jo viņu ienākumi nav pārbaudāmi un nav zināms, vai viņi jau nākamajā dienā neizbraukst no valsts. Lielākā daļa krievu, baltkrievu un ukraiņu, kas runā tikai krievu valodā nemeklē aizdevumus latviešu valodā. Aizdevēji par to ir informēti un izveido mājas lapas gan krievu, gan latviešu valodā, kur pieejami bistrie krediti v latvii. Finanšu pasaulē segregācija nenotiek, jo tur interesē tikai nauda. Ja klients runā krievu valodā ar viņu runā krieviski, ja latviešu valodā latviski. Aizdodot naudu, kreditori vēlas nopelnīt, pat, ja tas nozīmē, ka aizdodot naudu savā valstī ir jārunā krievu valodā. No otras puses, visas Latvijā reģistrētās komercbankas vai to ārvalstu filiāles tieši vai pastarpināti pieder ārzemniekiem.

Situācijās, kad vajadzīgs papildus finansējums uzņēmējdarbībai ir pieejamas dažādas iespējas, no kuriem vislielāko labumu dod ES fondi. Izmantojot ES fondu mehānismus ir iespējams iegūt līdzfinansējumu līdz pat 60% no projekta vērtības. Ņemot vērā, ka dažu projektu vērtība pārsniedz vairākus miljonus eiro, tā ir ļoti ievērojama naudas summa. Neviens naudas aizdevums nesniedz šādas iespējas, bet jāatceras, ka ES fondu nauda beigsies jau 2021. gadā un līdz tam laikam vēl ir iespēja pacīnīties par to.

Cik naudu prasa bērnu sūtīšana skolā ?

Dažādos pētījumos mēs nereti dzirdam informāciju par to, cik izmaksā bērna sūtīšana skolā. Atkarībā no skolai piešķirtā finansējuma un ambīciju līmeņa, lai uzsāktu mācības skolā (izņemot apģērbu) vecākiem var būt jāatvēl no 10 līdz vairāk kā 500 eiro. Daļa naudas aiziet mācību burtnīcu, grāmatu un klases fonda naudai, pārējie līdzekļi tiek novirzīti mācību līdzekļu iegādei. Protams, šādi vienreizēji maksājumi nav svarīgākā izmaksu pozīcija, jo bērna palaišana uz skolu ir tikai sākums. Daudz lielāki un būtiskāki izdevumi rodas apstākļos, kad plānots bērnu mācīt skolā arī turpmāk.

Ēdināšanas izmaksas

Lielākā daļa skolu Latvijā vismaz līdz 4. klasei apmaksā bērnu pusdienas. Vecākiem, kuru bērni apmeklē privātās mācību iestādes ir jārēķinās, ka par pusdienām būs jāmaksā pašiem, jo valsts šo skolu bērnu ēdināšanu neapmaksā. Vecākās klasēs un privātskolu audzēkņu vecākiem jārēķinās, ka ēdināšanai būs jāatvēl no 2 līdz 5 eiro dienā. Mēnesī tas būtu vismaz 40 līdz 100 eiro par viena bērna ēdināšanas izdevumiem.

Pulciņu apmeklēšana

Ja vēlaties, lai bērns apmeklētu dažādas ārpusskolas aktivitātes, jārēķinās, ka nāksies par to maksāt. Lielākajā daļā pašvaldību tiek piedāvāta iespēja apmeklēt mūzikas un mākslas skolu bez maksas vai par simbolisku samaksu. Pieejamas arī dažādu sporta aktivitāšu – futbols, basketbols, klinšu kāpsāna, vieglatlētika sekcijas, taču šajās nodarbēs būs jāatvēl papildus līdzekļi apģērba un apavu iegādei. Protams, ne visu nodarību apmeklēšana ir bez maksas. Daudzās mācību iestādēs un profesionālās pilnveides pulciņos par mācībām ir jāmaksā. Yamaha mūzikas skolas apmeklēšana vienam bērnam izmaksā 25 eiro mēnesī, bet džudo nodarbības Valmierā arī 25 eiro mēnesī. Jāšana  ar zirgu 30 minūtes izmaksā 15 eiro un tie ir tikai ziediņi. Dažādām papildus aktivitātēm var nākties šķirties no krietni lielākām summām. Arī privātskolotāju apmeklēšana var izmaksāt no 2 līdz 10 eiro stundā.

Transporta izdevumi

Ģimenes, kas dzīvo netālu no skolas var būt priecīgas. Pārējiem, kas dzīvo tālāk no skolas vai pulciņu atrašanās vietām ir jārēķinās ar transporta izdevumiem. Lielākās pašvaldības un valsts apmaksā transporta izdevumus ar sabiedrisko transportu, bet tas neder tiem, kas dzīvo lauku mājās, jo transports kursē neregulāri vai nekursē nemaz. Lai bērni varētu nokļūt skolā lauku reģionos jārēķinās ar ikmēneša maksājumiem par degvielu un auto remontu. Šis ir galvenais iemesls, kādēļ laukos palielinās auto skaits, kas aprīkoti ar auto gāzes iekārtām. Šobrid 95. markas benzīns maksā aptuveni 1,10 eiro, taču tā cena nākotnē tikai pieaugs.

Kā ietaupīt uz skolas izdevumiem ?

  • Ja Jums ir vairāki bērni, nemetiet ārā vecās drēbes. Jaunākie varēs valkāt vecāko brāļu un māsu drēbes un apavus, ja vien tie nebūs pārlieku novārtīti.
  • Izvēlieties dzīvesvietu, kas atrodas tuvāk skolai (ja iespējams) un ietaupīsiet uz transporta pakalpojumiem.
  • Sabalansējiet ienākumus ar izdevumiem. Nav jēga mēģināt maksimāli ietaupīt. Tā vietā centieties nopelnīt vairāk un dzīve kļūs rožaināka. Ir ģimenes, kurās budžets ir nesabalansēts un regulāri tiek ņemti dažādi aizdevumi, t.sk. kredītlīnija un ieķīlātas mantas lombardā. Tas nav pareizi. Ja vēlaties dzīvot saticīgi, iemācieties pelnīt vairāk un/vai samierināties ar to, kas ir dots. Aizņemšanās pie laba gala nekad nenoved, sevišķi, ja runa ir par finansējumu bērnu skolas gaitām.

Svarīgi skolēniem iemācīt samērīgumu un spēju būt līdzsvarā ar sevi. Ja tas izdosies Jūsu skolniekam, ietaupīsiet kaudzi naudas uz apģērbu, apaviem, vēlāk dažādiem gadžetiem un pat augstkolas izvēle notiks saskaņā ar savu iekšējo būtību, nevis laikmeta tendencēm un reklāmu solījumiem.

Kādā valodā mācīties skolā ?

Iemācīties pirmo valodu vai svešvalodu visvieglāk ir tieši bērnībā. Bērni, kas dzīvo jauktu tautību ģimenēs bez grūtībām apgūst uzreiz divas valodas, pie nosacījuma, ka ar katru no vecākiem vai kādu ģimenes locekli runā tikai noteiktā valodā. Bērniem, kam abi vecāki runā vienā valodā, joprojām ir iespēja sākt apgūt pirmo svešvalodu jau agrīnā vecumā.

Zinātnieki ir vienisprātis, ka vecumā līdz pieciem vai sešiem gadiem var apgūt jaunu valodu daudz brīvāk. Tas paver iespējas bērnībā iemācīties valodu tik labi it kā tā būtu dzimtā valoda. Lai tas realizētos ir svarīgi uzsākt svešvalodas apguvi pietiekami agri. Viens no veidiem kā to izdarīt ir apmeklēt bērnudārzu svešvalodas plūsmā, mācīties skolā, kas uzsvaru liek uz svešvalodām vai sūtīt bērnu draudzēties ar citiem bērniem, kas runā svešvalodā. Latvijā, protams, visvieglāk ir realizēt krievu – latviešu un latviešu – krievu valodas apgūšanu, taču ir arī citas iespējas. Rīgā ir pieejamas mācību iestādes, kur skološanās norit ar uzsvaru uz angļu, franču vai vācu valodā.

Alternatīva mācībām skolā ir TV skatīšanās svešvalodā. Latvijā ir salīdzinoši ļoti daudz bērnu, kas bērnībā skatījās multiplikācijas filmas vācu valodā un tagad joprojām gandrīz perfekti saprot mutisko un rakstisko vācu valodu. Nenoliedzami ar runāšanu šādiem cilvēkiem ir problēmas, jo nav pietiekama prakse, taču to var ātri apgūt. Galvenā priekšrocība ir iespēja izteikties praktiski bez akcenta vai vismaz ar nelielu akcentu, jo smadzenēs ir saglabāta iespēja izteikties pareizi, taču tā nav pietiekami realizēta.

Lemjot par to, kādas valodas plūsmas skolā sūtīt bērnus ir jāņem talkā veselais saprāts. Nemēģiniet realizēt savas ambīcijas un uzkraut bērniem pārmērīgu slodzi. Valodu apguve ir liela bagātība, ko neviens nevar atņemt, taču pats svarīgākais ir, lai bērns justos labi un psiholoģiski stabili, nevis iemācītos par vienu valodu vēlāk. Arī turpmākajā dzīvē ir iespējams apgūt dažādas svešvalodas. Tas būs grūtāk, taču ir iespējams un mēs paši esam tam apliecinājums.

No, cik gadiem laist bērnu skolā ?

Laikam mainoties, mainās arī izpratne par to, no cik gadiem būtu jālaiž bērni skolā. 20. gs 80., 90-tajos gados skolas gaitas tika sāktas no 7 gadiem, ar retiem izņēmumiem no 6 gadiem. Daļa bērnu, kas pamanījušies piedzimt pēc 1. septembra uzsāka skolas gaitas 7 gados, bet viņiem drīz vien palika 8 gadi. Tā rezultātā vienā klasē bija gan bērni, kam tikko palikuši seši gadi, gan tādi, kam tūlīt, tūlīt palika astoņi gadi. Kādu iespaidu šāda vecuma atšķirība atstāja uz jaunākajiem audzēkņiem, kam bija jāsacenšas ar vecāka gadagājuma vienaudžiem reti, kurš ir pētījis. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tas, cik gados bērns sāk iet skolā atstāj būtisku iespaidu uz visu viņa turpmāko dzīvi. Pirmkārt, mainās draugi, jo katras klases ietvaros ir cits kolektīvs, paziņu un draugu loks. Otrkārt, uzsākot mācības pārāk agri pastāv risks būt vienmēr mazākajam, vājākajam, kas nelīdzsvarotai psihei ilgtermiņā var radīt problēmas, bet stabilai personībai dot papildus rūdījumu.

Ko par bērnu skolas gaitu uzsākšanu saka zinātnieki  ?

Zinātnieku vidū nav vienprātības, taču visi ir vienis prātis, ka skolā bērnu var laist tad, kad viņš sasniedzis zināmu briedumu un ir spējīgs pats par sevi pastāvēt. Ajūrvēdā valda uzskats, ka bērnu apmācībā var nodot brīdī, kad viņam mainās zobi, t.i. sešu, septiņu gadu vecumā, vai vēlāk, ja zobu maiņa kavējas.

Vieni no nedaudzajiem pamatotajiem pētījumiem attiecībā uz bērnu skolas gaitu uzsākšanu ir sporta psiholoģijā. Sporta sacensībās un grupās komandas nereti tiek komplektētas pēc tā, kurā gadā bērns ir piedzimis. Ja viens ir dzimis gada pirmajos mēnešos, bet otrs gada pēdējos mēnešos, tad starp viņiem ir gandrīz vesels gads, taču viņi tiek ielikti vienā grupā. Visiem apstākļiem esot vienādiem, ir skaidrs, ka bērnam, kas dzimis janvārī, februārī vai martā būs priekšrocības pret to, kurš dzimis novembrī vai decembrī. Protams, visam ir izņēmumi un ir bērni, kas attīsttās fiziski un psiholoģiski ātrāk par citiem un var uzveikt vienaudžus, kas mācās pat divas klases augstāk, taču tie ir izņēmumi. Parasti kopējā tendence ir tāda, ka tiem, kas ir jaunāki nākas samierināties ar sliktākiem rezultātiem. Tas viss atspoguļojas arī sporta rezultātos, līdz ar to nav jābrīnās, ka ļoti talantīgs bērns, kas piedzimis decembrī zaudē motivāciju un tiek uzskatīts par ne pārāk perspektīvu attiecībā pret tiem, kas dzimuši janvārī. Sporta pasaule ir skarba, taču tāda ir arī skolas ikdiena.

Tie pieaugušie, kas uzsākuši skolas gaitas septiņos vai pat astoņos gados nenožēlo šādu rīcību, jo savās klasēs vienmēr izcēlušies kā lielāki, spēcīgāki, nobriedušāki. Šāda pozīcija ir vairojusi viņu pašapziņu un rezultātā viņu nākotnē ir drošāka un pārliecinātāka nekā tiem, kas aiziet skolā piecos vai tik tikko sešos gados.

Valsts eksperimenti par nepieciešamību visiem uzsākt skolas gaitas sešos gados var tikt uzskatīta par kaitniecisku, jo, ja tas nenotiek plānveidā, tad ilgtermiņā sešgadnieki būs zaudētāji, jo tiks pievienoti klasēm, kur mācās bērni, kas mācības uzsākuši septiņos gados. Esiet rūpīgi. Nelaidiet savus bērnus skolā pirms laika. Atbildi, cik gados bērnu laist skolā Jums pateiks priekšā sirds. Neļaujieties spiedienam no apkārtējiem, taču arī neveidojiet siltumnīcas stādiņu. Jūsu bērns ir individuāls un tāda ir arī Jūsu dzīve.

Krievu skolas Latvijā

Krievu kultūrai un krievu dzīvei Latvijā ir sena un bagātīga vēsture. Šobrīd valstī izglītība tiek nodrošināta gan valsts, gan mazākumtautību valodās. Krievu skolas Latvijā koncentrētas galvaspilsētā Rīgā, taču atrodas arī daudzās citās Latvijas pilsētās. Papildus tam daudzās latviešu plūsmas skolās ir iespējams mācīties krievu valodā kādā no apvienotajām klasēm. Vērts atzīmēt, ka kopīgas mācības dažādām vecuma grupām, protams, katram audzēknim dodot atšķirīgus mācību uzdevumus skaitās moderna pieeja, kuru realizē arī daudzas holistiskās izglītības pieejas mācību iestādes ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un ASV.

Šobrīd krievu skolu audzēkņi Latvijā var mācīties krievu valodā, taču daži priekšmeti ir jāapgūst latviešu valodā. Plāni liecina, ka tuvākajos gados varētu būt iespējama pāreja uz plašāku valsts valodas apguves programmu, taču pilnīga pāreja nenotiks dēļ protestiem no krievu sabiedrības Latvijā un Krievijā, kā arī, ņemot vērā notikumu Ukrainā kontekstu.