No, cik gadiem laist bērnu skolā ?

Laikam mainoties, mainās arī izpratne par to, no cik gadiem būtu jālaiž bērni skolā. 20. gs 80., 90-tajos gados skolas gaitas tika sāktas no 7 gadiem, ar retiem izņēmumiem no 6 gadiem. Daļa bērnu, kas pamanījušies piedzimt pēc 1. septembra uzsāka skolas gaitas 7 gados, bet viņiem drīz vien palika 8 gadi. Tā rezultātā vienā klasē bija gan bērni, kam tikko palikuši seši gadi, gan tādi, kam tūlīt, tūlīt palika astoņi gadi. Kādu iespaidu šāda vecuma atšķirība atstāja uz jaunākajiem audzēkņiem, kam bija jāsacenšas ar vecāka gadagājuma vienaudžiem reti, kurš ir pētījis. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tas, cik gados bērns sāk iet skolā atstāj būtisku iespaidu uz visu viņa turpmāko dzīvi. Pirmkārt, mainās draugi, jo katras klases ietvaros ir cits kolektīvs, paziņu un draugu loks. Otrkārt, uzsākot mācības pārāk agri pastāv risks būt vienmēr mazākajam, vājākajam, kas nelīdzsvarotai psihei ilgtermiņā var radīt problēmas, bet stabilai personībai dot papildus rūdījumu.

Ko par bērnu skolas gaitu uzsākšanu saka zinātnieki  ?

Zinātnieku vidū nav vienprātības, taču visi ir vienis prātis, ka skolā bērnu var laist tad, kad viņš sasniedzis zināmu briedumu un ir spējīgs pats par sevi pastāvēt. Ajūrvēdā valda uzskats, ka bērnu apmācībā var nodot brīdī, kad viņam mainās zobi, t.i. sešu, septiņu gadu vecumā, vai vēlāk, ja zobu maiņa kavējas.

Vieni no nedaudzajiem pamatotajiem pētījumiem attiecībā uz bērnu skolas gaitu uzsākšanu ir sporta psiholoģijā. Sporta sacensībās un grupās komandas nereti tiek komplektētas pēc tā, kurā gadā bērns ir piedzimis. Ja viens ir dzimis gada pirmajos mēnešos, bet otrs gada pēdējos mēnešos, tad starp viņiem ir gandrīz vesels gads, taču viņi tiek ielikti vienā grupā. Visiem apstākļiem esot vienādiem, ir skaidrs, ka bērnam, kas dzimis janvārī, februārī vai martā būs priekšrocības pret to, kurš dzimis novembrī vai decembrī. Protams, visam ir izņēmumi un ir bērni, kas attīsttās fiziski un psiholoģiski ātrāk par citiem un var uzveikt vienaudžus, kas mācās pat divas klases augstāk, taču tie ir izņēmumi. Parasti kopējā tendence ir tāda, ka tiem, kas ir jaunāki nākas samierināties ar sliktākiem rezultātiem. Tas viss atspoguļojas arī sporta rezultātos, līdz ar to nav jābrīnās, ka ļoti talantīgs bērns, kas piedzimis decembrī zaudē motivāciju un tiek uzskatīts par ne pārāk perspektīvu attiecībā pret tiem, kas dzimuši janvārī. Sporta pasaule ir skarba, taču tāda ir arī skolas ikdiena.

Tie pieaugušie, kas uzsākuši skolas gaitas septiņos vai pat astoņos gados nenožēlo šādu rīcību, jo savās klasēs vienmēr izcēlušies kā lielāki, spēcīgāki, nobriedušāki. Šāda pozīcija ir vairojusi viņu pašapziņu un rezultātā viņu nākotnē ir drošāka un pārliecinātāka nekā tiem, kas aiziet skolā piecos vai tik tikko sešos gados.

Valsts eksperimenti par nepieciešamību visiem uzsākt skolas gaitas sešos gados var tikt uzskatīta par kaitniecisku, jo, ja tas nenotiek plānveidā, tad ilgtermiņā sešgadnieki būs zaudētāji, jo tiks pievienoti klasēm, kur mācās bērni, kas mācības uzsākuši septiņos gados. Esiet rūpīgi. Nelaidiet savus bērnus skolā pirms laika. Atbildi, cik gados bērnu laist skolā Jums pateiks priekšā sirds. Neļaujieties spiedienam no apkārtējiem, taču arī neveidojiet siltumnīcas stādiņu. Jūsu bērns ir individuāls un tāda ir arī Jūsu dzīve.